Aizcietējums - slimība vai kādas slimības simptoms?
09. maijs, 2024.
Ar hronisku aizcietējumu kā veselības problēmu sastopas no 3% līdz 27% pieaugušo, un līdz ar cilvēka vecumu aizcietējumu gadījumu skaits palielinās. Aizcietējums nav slimība, bet kādas slimības simptoms. Skaidro ārsti.
Kas ir aizcietējums?
Aizcietējums raksturīgs ar neregulāru vēdera izeju (mazāk par trim reizēm nedēļā), sāpīgu vēdera izeju, sajūtu, ka zarnas iztukšojas nepilnīgi, ar cietām un sausām fēcēm, diskomforta sajūtu vēderā, vēdera uzpūšanos u.c.
Kādēļ ar vecumu hronisku aizcietējumu gadījumu skaits palielinās?
Tas saistīts ar vecuma izmaiņām saistaudos, hormonu ietekmi uz zarnu motilitāti un vecuma izraisītām izmaiņām zarnu mikrobiomā. Aizcietējumi biežāk ir sievietēm, parasti hormonālu aspektu dēļ, piemēram, hormona progesterona ietekmē palēninās zarnu peristaltika. Tiem, kuriem ģimenes anamnēzē ir bijuši aizcietējumi, ir lielāka iespēja tādos iedzīvoties pašiem - agrīnāk ar tiem saskarties, iegūt lielāku komplikāciju risku (hemoroīdi, anālās fisūras, taisnās zarnas prolapss).
Aizcietējums: diagnostiska
Aizcietējumu diagnostikā liela nozīme ir pacienta sūdzību uzklausīšanai un to ņemšanai vērā, ne vienmēr jāveic papildu izmeklējumi. Ja izmeklējumi nepieciešami, visbiežāk tiek veikti:
- manuāla taisnās zarnas izmeklēšana, kuras laikā taisnajā zarnā var atrast cietas fēču masas, anorektālas masas, hemoroīdus, anālas fisūras, taisnās zarnas prolapsu un rektocēli, kas var būt iemesls aizcietējumiem;
- asins analīzes (daudzos pētījumos novērots, ka potenciālie cēloņi hroniskiem aizcietējumiem var būt slimības, piemēram, vairogdziedzera patoloģija (hipotireoīdisms), cukura diabēts (hroniska dismotilitāte), paaugstināts kalcija līmenis. Tāpēc aizcietējuma gadījumā būtu lietderīgi veikt asins analīzes, piemēram, noteikt glikozi, kalciju, TSH jeb tiroīdstimulējošo hormonu;
- kolonoskopija - rekomendē gadījumos, kad ārsts uzskata, ka jāizslēdz organiskas izcelsmes slimība, pacientiem tiek novēroti “sarkanā karoga” simptomi (anēmija, asins piejaukums vēdera izejai, svara zudums bez izskaidrojama iemesla, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana naktī), resnās zarnas vēzis vai augsta riska polipi konstatēti ģimenes anamnēzē vai ja pacienta vecums pārsniedz 45 gadus;
- elptests tievo zarnu baktēriju pāraugšanas sindroma (SIBO) noteikšanai. SIBO gadījumā zarnu baktēriju sastāvs, kas sastopams visā kuņģa—zarnu traktā, bet izteiktāk resnajā zarnā, ir retrogrādi nonācis tievajās zarnās — kur metabolizē tur esošās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas (raksturīgs vitamīnu un minerālvielu, dzelzs deficīts), veicina gāzu izdalīšanos (meteorismu) un vēdera izejas pārmaiņas (lielākoties aizcietējumus).
Aizcietējumi: ko darīt?
Ir svarīgi mainīt dzīvesveidu un izmainīt diētu, uzturā vairāk lietot šķīstošās šķiedrvielas (nešķīstošās šķiedrvielas var veicināt vēdera pūšanos un vēdersāpes), pārstāt lietot vai mazināt devu medikamentiem, kas var provocēt aizcietējumus, piemēram, kalcija kanālu blokatori, daudzi psihotropie medikamenti, opioīdi. Rekomendē optimizēt fizisko aktivitāšu biežumu un intensitāti, ikdienā lietot pietiekamu šķidruma daudzumu. Ja nepieciešams, ārsts var nozīmēt efektīvus preparātus hronisku aizcietējumu simptomu mazināšanai. Palīdzēt var probiotiku celmi, kuri mazina aizcietējumu. Viens no biežāk lietotajiem probiotiku celmiem aizcietējuma gadījumā ir Lactobacillus Plantarum 299V.
Ar preparātiem jāuzmanās, jo tie veicina pieradumu un melanozes attīstību. Kā glābjošā terapija izmantojamas arī mikroklizmas un tīrošās klizmas. Klizmas nevajadzētu veikt cilvēkiem, kuriem ir risks šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem, piemēram, sirds vai nieru slimība.
Visu rakstu lasiet žurnāla "Doctus" 2024. gada maija numura publikācijā. Raksta autoru vidū ir arī "Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" ķirurģe ar specializāciju proktoloģijā un fleboloģijā Anastasija Vaļuka.