Asinsvadu ķirurgs ārstē ne tikai vēnu, bet arī artēriju slimības
24. aprīlis, 2024.
"Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" asinsvadu ķirurgs, flebologs Rūdolfs Ligers skaidro: asinsvadu ķirurgs ārstē ne tikai vēnu, bet arī artēriju slimības - sniedz konsultācijas gan par vēnu slimībām, gan par perifēro un centrālo artēriju slimībām, veic neoperatīvu un operatīvu ārstēšanu, dinamisku novērošanu artēriju un vēnu saslimšanas gadījumos, kā arī profilaktisko asinsvadu slimību skrīningu un preventīvu fleboloģisku slimību aprūpi pacientiem.
Ateroskleroze skar arī salīdzinoši jaunus cilvēkus
Viena no artēriju slimībām ir ateroskleroze, kas galvenokārt skar cilvēkus pēc 65 gadu vecuma, un galvenie aterosklerozes iemesli ir smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, kā arī cukura diabēts. Pirmās slimības pazīmes var būt kāju salšana vai sāpes kājās staigājot.
Tiklīdz tās parādās, jādodas pie ģimenes ārsta vai asinsvadu ķirurga. Cilvēkiem ar nedzīstošām brūcēm vai čūlām uz kājām, kā arī, ja kājas sāp naktīs, pie ārsta jādodas pēc iespējas ātrāk. Attīstoties pēkšņām, ļoti stiprām sāpēm ar ekstremitāšu notirpšanu, jušanas un kustību traucējumiem ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties – laikus veikta vizīte pie ārsta var novērst kāju artēriju aterosklerozes ļaunākās sekas – kāju amputāciju.
Jāatzīmē, ka arvien biežāk kāju artēriju ateroskleroze jeb t.s. perifērā artēriju slimība skar arī salīdzinoši jaunus cilvēkus, kuriem slimība progresē daudz ātrāk, tādēļ viņiem ir īpaši svarīgi pie ārsta doties laikus.
Der zināt
Asinsvadu ķirurgs jeb angioķirurgs ir ārsts, kas pārzina artēriju un vēnu slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi, spēj ārstēt pacientus gan ar konservatīvām (medikamenti, dzīvesveids u. c.), gan ķirurģiskām metodēm. Asinsvadu ķirurgs vizītes laikā ievāc anamnēzi un parasti izmeklē pacientu, veicot duplekssonogrāfiju. Ja nepieciešams, asinsvadu ķirurgs nosūta pacientu uz papildizmeklējumiem vai pie citiem speciālistiem. Kad noskaidrota diagnoze, ķirurgs iesaka iespējamās ārstēšanas metodes un kopā ar pacientu izvēlas tālāko terapijas taktiku, nepieciešamības gadījumā plānojot operāciju vai mazinvazīvu manipulāciju. Ja tiek rekomendēta konservatīvā terapija, ārsts nosaka turpmāko apmeklējumu biežumu.